Bieži vien mēs paši pret sevi esam visneiejūtīgākie un kritizējam savu runu un darbības uz “vella paraušanu”, piedevām absolūti lieki! Kā gan apklusināt savu “iekšējo kritiķi”, kas vienmēr iespraucas visam pa vidu?
Mums katram ir savs iekšējais kritiķis, kas apšauba mūsu izvēles, nosoda par kļūdām un ik pa laikam izrīko – tas līdz zināmai robežai ir normāli. Šī robeža, lūk, ir tas brīdis, kad sāc sevi noniecināt. Ar savu iekšējo kritiķi “dialogam” vajadzētu būt konstruktīvam nevis destruktīvam.
Pāršķir lapu, ja vēlies uzzināt, kā apklusināt savu iekšējo kritiķi!
